Rīgas fasādes, kuras ir vērts apskatīt no tuvuma

Aptuveni trešdaļa Rīgas centra ēku celta no 1890. līdz 1914. gadam, kad pilsēta strauji auga un kļuva par vienu no lielākajām ostām Krievijas impērijas rietumos. Jauni nami vajadzēja gan tirgotājiem, gan ierēdņiem, gan strādnieku ģimenēm.

Tāpēc šeit uz vienas ielas var redzēt vairākus arhitektu rokrakstus — no ornamentālā līdz stingri ģeometriskajam nacionālajam romantismam. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Mūsu pastaigas nav lekcija ar slaidiem. Mēs apstājamies pie konkrētas fasādes, parādām, kur meklēt autora parakstu, un izstāstām, kas bija pasūtītājs un cik tolaik maksāja dzīvoklis ar skatu uz ielu.

Gidi ir vēstures un arhitektūras studiju absolventi, kuri paši dzīvo vai strādā šajos kvartālos un zina, kuri vārti ir atvērti un kurā pagalmā ir vislabākais gaismas leņķis.

Mihails Eizenšteins (1867–1920) projektēja vairāk nekā 20 ēku Rīgā. Viņa fasādēs bieži redzamas masku sejas, mitoloģiski tēli un pārspīlētas proporcijas.

Konstantīns Pēkšēns (1859–1928) strādāja ar daudzveidīgu ornamentu un bija viens no pirmajiem, kas Rīgā ieviesa jūgendstilu.

Eižens Laube (1880–1967) bija tuvāks ģeometriskajam jūgendstilam: taisnas līnijas, atturīgs dekors un lielas plaknes.

Aleksandrs Vanags (1873–1919) savos projektos meklēja saikni starp jūgendstilu un latviešu nacionālajiem motīviem.